Valērija Seile – pedagoģe, publiciste, bibliogrāfe, Latgales atmodas laika sabiedriskā darbiniece. Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, Tēvzemes balvas laureāte.

Dzimusi Rēzeknes apriņķa Makašānu pagasta Seiļu sādžā trūcīgā daudzbērnu zemnieka ģimenē.1895.gadā ģimene peļņas nolūkos pārcēlās uz Pēterburgu, kur tēvs kļuva par fabrikas strādnieku. Valērija pamatizglītību ieguva Ļebedeva fabrikas skolā, Katrīnas sieviešu ģimnāzijas elementārskolā, četrklasīgajā pilsētas skolā. Vēlāk, 1912.gadā ar sudraba medaļu beidza Ņikiforovas privātģimnāziju, 1916.gadā ar izcilību - Bestuževa Augstāko sieviešu kursu Filoloģijas un vēstures fakultāti. Iztikas līdzekļus ieguva ar privātstundām un darbu Pēterburgas vasaras bērnu kolonijās. Tā Valērija Seile bija pirmā sieviete Latgalē, kas ieguvusi akadēmisko izglītību.

Pēc studijām Pirmā pasaules kara laikā V.Seile turpat Pēterburgā darbojās latgaliešu bēgļu palīdzības biedrībā, strādāja par par skolotāju šīs biedrības pedagoģiskajos kursos, mācīja vēsturi un vēstures metodiku. 1916.-1918.gadā pasniedza krievu valodu un vēsturi Rēzeknes Tirdzniecības skolā. Viņa bija vienīgā sieviete, kas Rēzeknē piedalījās 1917.gada Latgales kongresa organizēšanā, bija kongresa rezolūcijas līdzautore. Arī turpmāk V.Seile darbojās paralēli kā pedagoģe,

politiķe, preses darbiniece, literāte ar pseidonīmu Breivais Putneņš, zinātniece, bibliogrāfe:

• 1917.-1940. – dibināja un vadīja Latgaliešu skolotāju savienību (vēlāk Latgaliešu skolotāju Centrālā biedrība),
• 1917.-1918. – Latgales Pagaide Zemes padomes valdes locekle,
• 1918.-1920. – Tautas padomes locekle,
• 1919.-1920. – Rēzeknes apriņķa tautskolu inspektore,
• 1919. g. – nodibināja laikrakstu „Latgolas Vōrds“, kas iznāca līdz 1940.gadam,
• 1920.-1922. – Satversmes sapulces deputāte,
• 1921.-1922. – izglītības ministra biedre,
• 1921.-1922. – kalendāra „Orōjs“ redaktore,
• 1921.-1928. – žurnāla „Latgolas Škola“ (1921-1938) galvenā redaktore,
• 1922.-1923. – Krāslavas ģimnāzijas direktore,
• 1923.-1940. – Daugavpils skolotāju institūta direktore līdz tā likvidācijai,
• 1925. g. – žurnāla „Dzimtenes skaņas“ redaktore,
• 1940.-1946. – Rēzeknes Valsts skolotāju institūta, Rēzeknes Ekonomiskā tehnikuma, komercskolas, 1.vidusskolas skolotāja, mācīja pedagoģiju, vēsturi,
• 1947.-1957. – Rīgas 2.vidusskolā mācīja krievu valodu līdz aiziešanai pensijā.

Jāatzīmē, ka K.Ulmaņa valdīšanas laikā 1934.gadā tika pieņemts Tautas izglītības likums, izdevumi izglītībai valsts budžetā (14,7 %) sekoja tūlīt aiz valsts aizsardzības budžeta. V.Seile sarakstīja arī zinātniskas grāmatas, sastādīja bibliogrāfiskus rādītājus. Publicēti pieci izdevumi:

• 1921. – „Latvīšu volūdas sintakse.(Latgalīšu izloksne)“,
• 1934. – „Latgolas liktini bēgļu laikmetā“,
• 1935. – „Sistematiskais leidz 1935.godam latgalīšu izlūksnē izdūtūs grōmotu rōdeitōjs“ – bibliogrāfisks izdevums,
• 1936. – „Grāmatas Latgales latviešiem. Latgaliešu dialektā izdoto grāmatu chronoloģiskais, sistemātiskais autoru un izdevēju rādītājs (1585.-1936.)“ – retrospektīvs bibliogrāfisks rādītājs,
• 1944. – „Paidagoģikas vēsture“.

V.Seile apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1940.gadā saņēma prestižo Tēvzemes balvu. Tēvzemes balva pēc K.Ulmaņa ierosinājuma tika nodibināta 1937.gadā kā naudas balva (ap 3000 – 6000 Ls) par sevišķiem sasniegumiem dažādās kultūras un saimniecības jomās. Kā teicis latgaliešu rakstnieks un literatūrkritiķis Meikuls Apeļs (1901-1942), Valērija Seile ”lika pamatus zinātniskajai latgaliešu literatūras pētīšanai, sniegdama izsmeļošas un pareizas ziņas par latgaliešu

periodiskajiem izdevumiem un sastādīja latgaliešu izloksnē iznākušo grāmatu rādītāju”.

V.Seile apglabāta Daugavpils Katoļu kapos. 1992.gadā uz viņas kapa uzstādīts tēlnieka Bērtuļa Bula veidots piemineklis.

2003.gadā Rēzeknes pilsētas dome izveidoja Valērijas Seiles balvu 100 latu apmērā. Šī balva tika iecerēta kā ikgadējs Rēzeknes pilsētas domes apbalvojums bibliotēku darba nozarē Latgales novadā, lai veicinātu Latgales novada bibliotēku darbu bērnu un jauniešu patriotiskajā audzināšanā, latgaliskās pašapziņas celšanā, novada kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā, saglabāšanā un popularizēšanā. Pirmā balva tika pasniegta Balvu rajona Šķilbēnu pagasta Upītes bibliotēkai, pēc tam to saņēma Latgales Kultūrvēstures muzeja zinātniskā bibliotēka, Rēzeknes pilsētas Centrālā bibliotēka, Rēzeknes rajona Maltas pagasta bibliotēka u.c.