1782.gadā muižnieks Jezups Šadurskis (citos avotos Staņislavs Šadurskis) par saviem līdzekļiem uzcēla koka baznīcu Sv.Pētera un Pāvila godam, un tā radies vietas nosaukums Jezupova. Baznīca pēc 162 gadiem, Otrā pasaules kara laikā, nodega. Bet agrāk šī vieta saukusies lietuviešu vārdā „Naujene” jeb „Novene”, un pirmā koka baznīca šeit iesvētīta jau 1685.gadā. Ilgāku laiku te bijis nepastāvīgs Daugavpils jezuītu misijas punkts, kuri šeit apmetušies 1804.gadā, veicot kristīgās mācības izplatīšanu tuvākajā apkaimē.

Jauno baznīcu ar pārtraukumiem cēla 27 gadus - no 1934. līdz 1961.gadam. Pēc gada dievnamu draudzei atņēma un nodeva kluba ierīkošanai - te vēl 27 gadus sabija kultūras nams un bibliotēka. Skaistā baznīca celta neogotikas stilā no tēstiem akmeņiem, tāpēc tautā tiekot dēvēta par mazo Parīzes Dievmātes baznīcu. Draudze dievnamu atguva 1989.gadā. Paejot nedaudz uz Daugavas pusi, redzama plašā upes ieleja un pirmais Daugavas loks – Butišķu loks.