Starp upes plašajiem Daugavsargu un Ververu lokiem, starp 40 m augstajām Slutišķu un Ververu kraujām iezīmējas savdabīgs upes ielejas sašaurinājums 500 – 600 m platumā – „Daugavas vārti”, kas ir viens no iespaidīgākajiem dabas veidojumiem Latvijā. Vietējie iedzīvotāji apgalvo, ka tieši šī ainava attēlota uz 10 latu naudaszīmes.

Te nu var atcerēties teiku par Daugavas rakšanu. Dievs pēc koku, zvēru, putnu, zivju radīšanas licis zvērus pie darba – rakt Daugavu. Zaķis ar lapsu, veiklākām kājām, mērojuši upei ceļu – zaķis pa priekšu, lapsa aiz zaķa ar kuplo asti ievilkusi robežas. Kurmis pa ievilkto robežu dzinis pirmo vagu, āpsis to pakasījis lielāku. Bet lācis klēpjiem vien grābis zemes un bēris kaudzēs. Un Dievs ar zelta kausu gravā ielējis ūdeni, norādījis, uz kuru pusi būs tecēt, un nosaucis jauno upi par Daugavu. Kā redzams, zaķis itin lieliem lokiem cilpojis, kurmis dziļi racis un lācis mums atstājis lielus kalnus upes krastos.