Rauna - neliela un gleznaina apdzīvota vieta Vidzemē pie Raunas upes.

Četri senkapi un lielais pilskalns Tanīskalns norāda, ka Raunas apkārtne bijusi biezi apdzīvota. Tanīskalnā jau 1.gt.p.m.ē. dzīvojuši Baltijas somi, bet ap 600.gadu Raunas novadā ienākuši latgaļi. Pirms vācu iebrukuma 13.gadsimtā Rauna ietilpa Idumejas latgaļu novadā ar centru Tanīskalnā. Pēc vietējo iedzīvotāju zemju sadalīšanas Raunu iekļāva Rīgas arhibīskapijas teritorijā. Šeit 1262.gadā uzcēla mūra pili, kas bijusi ne tikai greznākā Rīgas arhibīskapa pils, bet arī viens no varenākajiem varas centriem Livonijā. Reizē ar pili uzcēla arī baznīcu. Blakus šīm celtnēm izveidojās miests. Pilsētiņas galvenā iela bijusi apmēram 3 km gara, te bijušas četras baznīcas un sieviešu klosteris. Konfliktos starp bīskapu un ordeni par virskundzību pār Rīgu, ordenis izpostīja ap 20 bīskapa pilis, vairākkārt arī Raunu.

Livonijas kara laikā (1558-1583) Raunā iebruka gan Ivana Bargā krievu, gan Polijas karaspēks. Pašu Raunas pili šis karš tikpat kā neskāra. Karam beidzoties, Vidzemi ar Latgali pievienoja Polijai un šo teritoriju nosauca par Pārdaugavas hercogisti. Raunas pils zaudēja savu politisko nozīmi, jo Pārdaugavas hercogistes centrs tika pārcelts uz Cēsu pili. 1590.gadā Polijas karalis Sigismunds III apstiprināja Raunas pilsētas tiesības. Vēlāk, poļu-zviedru kara laikā (1600-1629) Rauna gāja no rokas rokā, un šo cīņu rezultātā pilsēta galīgi panīka. Pēc šī kara Vidzemi līdz

Aiviekstei ieguva Zviedrija, un šīs teritorijas muižas lielākoties atdeva zviedriem. 1625.gadā Raunas novadu piešķīra zviedru karavadonim Svantem Banneram, kura galvenais pienākums bija šeit turēt zirgus Zviedrijas armijas vajadzībām. Banneru dzimtas īpašumā Raunas pils bija līdz 1657.gadam.

T.s. Pirmā Ziemeļu kara (1655-1660) laikā, kad karoja poļi, zviedri un krievi, Raunas pils un pilsēta vispār beidza pastāvēt. 1721.gadā Vidzemi iekļāva Krievijas impērijā. 1762.gadā ķeizariene Katrīna II Raunu uzdāvināja slepenpadomniekam grāfam Hermanim Kārlim Kaiserlingam.

Tagadējā Rauna sāka veidoties ap Raunas pilsmuižu (Baižkalna muižu) 19.gadsimtā, kad šeit izveidojās ievērojams manufaktūru centrs ar lielāko Vidzemes cukura manufaktūru (dib.1810.g.), papīrdzirnavām, degvīna dedzinātavu, kurā 1821.gadā uzstādīja Latvijā pirmo tvaika katlu.

Raunas ciema Cimzes pusmuižā dzimis pirmais latviešu tautas dziesmu melodiju krājējs un apdarinātājs, latviešu koru kultūras pamatlicējs Jānis Cimze (1814-1881). Ar Raunu saistās arī pirmā akadēmiski izglītotā mācītāja latvieša Jāņa Reitera vārds, kurš darbojās Raunas draudzē zviedru laikos un bija spiests no šejienes aiziet dēļ konfliktiem ar vietējo vācu muižniecību un garīdzniecību.