Cēsu pulka Skolnieku rotas piemineklis atrodas laukumiņā starp Palasta ielu un Bērzaines ielu un iezīmē ceļu, pa kuru 1919.gada 6.jūnijā slavenajās Brīvības cīņās Skolnieku rota devās uz fronti. Pieminekli atklāja 1938.gada 26.maijā, tā meta autors – Jānis Rozenbergs, varā to izveidoja Ernests Āboliņš un Jānis Zibens. Piemineklī atveidots skolnieka drānās tērpies jauneklis, kurš, pametis grāmatas izjukušā kaudzītē izbiedētas pūcītes – izglītības simbola – izplesto spārnu aizsegā, dodas pirmajā ceļā uz karalauku. 1950.gadā piemineklis demontēts kā padomju režīmam nevēlams.

Atmodas laikā Skolnieku rotas piemineklis radīts no jauna, un to veidoja tēlniece Maija Baltiņa. Jaunais pieminekļa variants novērtēts kā statiskāks, labajā rokā jauneklis tur šauteni. Atklāts 1992.gada 11.novembrī.

Ēka Bērzaines ielā 4. To 1908.gadā pārbūvēja būvuzņēmējs Pēteris Meņģelis. Nams piederēja Cēsu dziedāšanas un mūzikas biedrībai „Harmonija”. 20.gs. sākumā šeit izvietojās vācu apvienības proģimnāzija un augstākā meiteņu skola, bet 20.-30.gados Vācu pamatskola. Šeit 1919.gada 5.jūnijā formējās Cēsu pulka Skolnieku rota. Tagad namā darbojas Cēsu 2.pamatskola. Ēka ievērojama arī ar to, ka 1882.gadā uz šejieni no Rīgas ielas 24.nama pārnāca dzīvot ievērojamā latviešu komponista Alfrēda Kalniņa vecāki. Šeit aizritējusi komponista bērnība. Netālu no skolas 1983.gadā uzstādīts tēlnieka Kārļa Jansona veidots A.Kalniņa krūšutēls. Tam iepretim kādreiz atradās dārzs, ko pārzināja komponista tēvs Jānis Kalniņš.